Foto: no atvērtiem avotiem
Veselam pārim ir vienkārša formula: godīgums attiecībās un privātums, kad runa ir par personīgajām robežām.
Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka veselīgās attiecībās nedrīkst būt meli. Bet psiholoģiskā prakse rāda, ka absolūts godīgums ir ideāls, kas ne vienmēr darbojas reālajā dzīvē. Jautājums nav par to, vai meli un klusēšana ir iespējami, bet gan par to, kāpēc tie parādās. Vai tuvās attiecībās ir iespējams melot un, ja jā, tad kur ir robeža? Natālija Garina, psiholoģijas maģistre un psihoterapeite, pastāstīja RBC-Ukraine.
Trīs veidu meli
Ir trīs veidu meli. Pirmā ir aizsargājoša, kad cilvēki slēpj kaut ko nevis manipulācijas nolūkos, bet gan tāpēc, lai izvairītos no konflikta vai nenodarītu pāri savam partnerim.
“Piemēram, nerunājiet par slikto garastāvokli, lai neuzbrūktu saviem mīļajiem. Šādi “sīki pieklājības meli” nesagrauj attiecības, ja tās nekļūst sistēmiskas,” stāsta psiholoģe.
Otrais ir kauna meli. Pagātnes slēpšana, ģimenes stāsti, savas vājības. Šeit ir svarīgi saprast motīvu. Ja noslēpumi palīdz saglabāt iekšējo robežu un netraumē pāri, tas ir normāli.
Bet, ja partneris baidās teikt patiesību, jo sagaida nosodījumu vai sodu, tas jau ir briesmu, nevis individuālās telpas marķieris.
Trešais veids ir manipulatīvi meli. Jūtu, finanšu, nodevību, patiesu nodomu slēpšana. Tas grauj uzticību, rada distanci un rada attiecības, kurās cilvēks vienmēr dzīvo kontroles stāvoklī.
Kādas lietas nevar noslēpt
Veselam pārim ir vienkārša formula: godīgums attiecībās un privātums, kad runa ir par personīgajām robežām.
“Partnerim nav pienākuma atklāt katru pagātnes detaļu, taču ir vērts būt atklātam par svarīgo – vērtībām, jūtām, lēmumiem, cerībām. Melošana kļūst par problēmu, ja tās mērķis ir izvairīties no atbildības vai gūt labumu uz cita rēķina,” piebilst Natālija Garina.
Tātad ne katrs klusums ir drauds. Bet katram melam ir motīvs. Un, ja šis motīvs ir bailes vai manipulācijas, tas jau ir signāls, ka attiecībās ir nepieciešama saruna par uzticību.
