Foto: no atvērtiem avotiem
Pastāvīga domāšana par kādu ne vienmēr liecina par spēcīgu līdzjūtību
Kāpēc mēs nevaram pārstāt domāt par kādu? Tas ne vienmēr ir mīlestības dēļ. Pirmajās sekundēs šāda doma var šķist patīkama vai neitrāla, taču, ja cilvēks tavā prātā kļūst par pastāvīgu viesi, tas jau ir trauksmes zvans. Un tas nav par romantiku, bet gan par psihi un smadzeņu mehānismiem. Kāpēc mēs pastāvīgi domājam par noteiktiem cilvēkiem un ko tas nozīmē, saka RBC-Ukraine.
Tas ne vienmēr ir saistīts ar jūtām
Pastāvīga domāšana par kādu ne vienmēr liecina par spēcīgu līdzjūtību. Smadzenes vienkārši mēģina “aizvērt geštaltu” – situāciju, kuru mēs nesapratām vai nepabeidzām.
Ja cilvēks pazuda bez paskaidrojumiem, atstāja nepietiekamu izteikumu vai emocionālu pēdu, apziņa turpina to “ritināt”, cenšoties atrast loģiku.
Psihologi skaidro, ka mūsu smadzenes reaģē uz emocionāliem izraisītājiem, nevis loģiku. Ja kāds izraisa spēcīgas jūtas – zinātkāri, aizkaitinājumu, līdzjūtību – smadzenes izraisa “pārskatīšanu”. Tā ir sava veida emocionāla cilpa. Kā norāda psihoterapeite Elizabete Lombardo, atkārtotas domas ir smadzeņu veids, kā apstrādāt emocionālo stresu vai nenoteiktību, kas ne vienmēr liecina par dziļām jūtām.
Dažreiz mēs domājam par kādu, jo tas ir saistīts ar spēcīgu pieredzi: bailēm, pateicību, aizvainojumu vai apbrīnu.
Noteikta dziesma, smarža vai vieta iedarbina “sprūdi” – un smadzenes uzreiz atsauc atmiņā saistītās atmiņas. Un tas nav saistīts ar romantiku, bet gan ar nervu savienojumiem.
Kāpēc smadzenes fiksējas uz vienu cilvēku?
- Noslēpuma efekts. Cilvēki, par kuriem maz pazīstam, bieži šķiet interesantāki. Smadzenes vēlas tās “atklāt”, tāpēc tās atkal un atkal atgriež attēlu.
- Psiholoģiskā pieķeršanās. Ja jums ir nemierīgs pieķeršanās stils, jūs zemapziņā meklējat pārliecību par savienojuma nozīmi.
- Dopamīns. Jā, tas pats “prieka hormons”. Kad mēs domājam par kādu, kuru apbrīnojam, smadzenes saņem nelielu baudas devu. Un tāpat kā jebkura atlīdzības sistēma, tai ir tendence atkārtot.
- Nepabeigtība. Ja situācija ar cilvēku netika pabeigta pareizi, visi vārdi netika teikti, visas darbības netika izdarītas, smadzenes cenšas atrast atbildes uz sāpīgiem jautājumiem.
Kad tas kļūst par problēmu
Parasta simpātija pārvēršas apsēstībā, kad tu zaudē kontroli pār savām domām. Ja pastāvīgi skatāties lapas sociālajos tīklos, nevarat koncentrēties darbam un aizmigt ar vārdu galvā – tā vairs nav romantika, bet gan atgremošanās, tas ir, apsēstība.
Tas notiek ne tikai mīlestības dēļ. Dažreiz domas par kādu kļūst par veidu, kā izvairīties no savām emocijām: vientulības, bailēm, garlaicības. Cilvēks it kā kļūst par simbolu kam lielākam – sapnim, ideālam vai neatbildētam jautājumam.
Kā apturēt nebeidzamo domu loku
Ievērojiet, kad tiek iedarbināta doma. Parasti tās ir konkrētas situācijas – mūzika, vieta, diennakts laiks.
Aizņem savas smadzenes
Darbības, kas prasa koncentrēšanos, patiešām palīdz pārslēgt pārnesumus. Pastaigas, sports, radošums nav tikai padoms, bet gan veids, kā mainīt nervu savienojumus.
Necīnieties ar savām domām – skatieties
Brīdī, kad saprotat, ka tā ir tikai reakcija, nevis likteņa pareģojums, tas zaudē savu spēku.
Samaziniet “padevi”
Nepārbaudiet personas profilu, nepārlasiet ziņas. Jebkurš kontakts stiprina ciklu.
Ja domas iztukšojas, konsultējieties ar psihologu. Pārmērīga fiksācija var būt trauksmes vai emocionālas atkarības izpausme.
Prāta paradokss
Interesanti, ka jo vairāk mēs cenšamies par kādu nedomāt, jo vairāk mēs koncentrējamies uz viņu. Eksperti to sauc par “polārlāča efektu” – kad mēģinājumi aizmirst tikai palielina uzmanību.
Tāpēc galvenais ir nevis “izraut” cilvēku no galvas, bet gan saprast, kāpēc viņš tur nokļuva.
Kāpēc tas ir svarīgi saprast šodien?
Sociālie tīkli dara visu, lai mēs pastāvīgi kādu atcerētos. Algoritmi sūta fotogrāfijas, atgādinājumus, ziņas. Un tas, kas kādreiz notika dažu nedēļu laikā, tagad var vilkties mēnešiem ilgi.
Bet tas nav liktenis, kā mēs paši bieži pārliecinām, bet tikai bioķīmija plus tehnoloģija. To saprotot, jūs varat atgūt kontroli pār savām emocijām un nesajaukt psiholoģisko atkarību ar īstu sajūtu.
