Foto: no atklātajiem avotiem Trīs ieradumi, kas, pēc psihologu domām, traucē atrast patiesu mīlestību
Daudzi cilvēki meklē īstas attiecības, cenšas atrast mīlestību uz mūžu, taču bieži saskaras ar to, ka mīlestība paliek nesasniedzama.
Psihologi ir vienisprātis, ka problēma bieži vien slēpjas ne tikai ārējos faktoros vai nepiemērotos partneros, bet arī neapzinātās emocionālās stratēģijās, ieradumos un attieksmē. Kādreiz tie kalpoja kā psiholoģiskās aizsardzības mehānismi, bet tagad kļuvuši par neredzamiem šķēršļiem patiesai tuvībai.
Ieradumi, kas traucē atrast patiesu mīlestību
1. Aizsargājiet sevi, nevis atverieties.
Mīlestība prasa neaizsargātību, kas ir tās lielākais spēks un lielākais risks. Instinktīvi, lai izvairītos no iespējamām noraidījuma vai nodevības sāpēm, daudzi apzināti vai neapzināti slēpj savas patiesās jūtas, izvairās no pārāk lielas tuvības vai rada vienaldzības un neatkarības fasādi. Šīs stratēģijas ir efektīvas, lai aizsargātu pret traumām, taču tās veido emocionālas sienas, kas neļauj jūsu partnerim tuvoties.
Psiholoģiskie pētījumi pieķeršanās teorijas ietvaros (kas radušies Džona Boulbija un Mērijas Ensvortas darbos) identificē šo uzvedību kā izvairīgu pieķeršanās stilu. Cilvēki ar šo stilu bieži baidās zaudēt kontroli un jau iepriekš distancējas. Viņi var šķist emocionāli auksti vai pārāk pašpietiekami, taču viņu uzvedības pamatā ir dziļas bailes tikt ievainotiem. Patiesa saikne rodas tikai tad, kad cilvēks apzināti atsakās no pilnīgas pašaizsardzības un ļauj sev un savam partnerim būt neaizsargātiem. Tas prasa pastāvīgu apmācību emocionālajā atvērtībā un gatavībā savstarpējam atbalstam.
2. Steiga klātbūtnes vietā: tūlītēju rezultātu kults
Mūsdienu kultūra, kas vērsta uz ātrumu un tūlītēju gandarījumu, ir izkropļojusi attiecību uztveri. Iepazīšanās bieži pārvēršas par “viļņu” un ātro risinājumu spēli, kurā cilvēki cenšas “iegūt” mīlestību pēc iespējas ātrāk. Tomēr mīlestība nav ātrs risinājums; tas ir lēns, pakāpenisks process.
Bieži jūtu intensitāte sākumā (tā sauktā ķīmija) tiek sajaukta ar patiesu tuvību. Tomēr, lai attīstītu visdziļāko uzticību, ir nepieciešams laiks, stabilitāte un droša telpa. Attiecību psiholoģija atzīmē, ka saiknes spēks ir balstīts uz pacietību un apzinātām, pakāpeniskām zināšanām par partneri.
Nemitīga jaunu, spožu “gaismu” (jauns partneris, jaunas emocijas) meklējumi ir bēgšana no nepieciešamības būt klātesošajās attiecībās, kas attīstās lēnām. Atbilde ir pieņemt mierīgu savstarpēju klātbūtni kā patiesu pastāvības zīmi.
3. Gaidīt “gatavību”, nevis augt kopā: pilnības ilūzija
Viena no izplatītākajām ilūzijām mūsdienu kultūrā ir ideja, ka mums ir jābūt “pilnīgi izdziedinātiem”, “perfektiem” vai “pilnīgi sagatavotiem” tam, kā mēs varam atrast mīlestību. Lai gan ir nepieciešams pārvarēt savu psiholoģisko traumu, cerība tikt “pilnībā izārstētam” pirms attiecību uzsākšanas kļūst par sevi ierobežojošu barjeru.
Psihologi saka: veselīgas attiecības nav ārstēšanas beigu punkts, tās ir attīstības katalizators. Mēs nekļūstam ideāli mīlestībai, bet mēs augam mīlestībā kopā ar savu partneri. Daudzus iekšējos šķēršļus un neatrisinātus jautājumus var pārvarēt tikai ar savstarpējas uzticēšanās, kopīgas neaizsargātības un otra nepilnību pieņemšanas procesu.
Patiesa gatavība mīlestībai slēpjas nevis baiļu vai iekšējo problēmu neesamībā, bet gan drosmē būt godīgam pret sevi un savu partneri un ļauties būt mīlētam, neskatoties uz savām nepilnībām.
Šie ieradumi kādreiz bija aizsargājoši, bet tagad rada apburto loku. Šo modeļu apzināšanās ļauj izdarīt izvēli atlaist savas aizsargsienas, palēnināt ātrumu un ļaut sev augt kopā ar citu cilvēku.
Komentāri:
